Personas datu aizsardzība un datu drošība

Personas datu aizsardzība un datu drošība

 

Datu subjekts: fiziska persona kuru var tieši vai netieši identificēt.

 

Personas dati: ir jebkura informācija, kas atteicas uz identificējamu fizisku personu, piem. Vārds, Uzvārds, atrašanas vietas datumiem vai vairākiem minētajai personai raksturīgiem fiziskas, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgas, ekonomiskās, kultūras vai sociālas identitātes faktoriem.

 

Personas datu apstrāde: ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība, ko veic ar vai bez automātiskiem līdzekļiem, piem.:

  • vākšana
  • reģistrācija
  • organizēšana
  • strukturēšana
  • glābšana
  • pielāgošana un pārveidošana
  • aplūkošana
  • izmantošana
  • izpaušana
  • dzēšana vai iznīcināšana

 

Īpašo kategoriju personas dati:

  • ģenētiskie dati
  • biometriskie dati
  • veselības dati
  • seksuāla orientācija
  • politiskie uzskati
  • reliģiska vai filozofiska pārliecība

 

 

Apstrādi reglamentē ar līgumu vai citu juridisko dokumentu kas ir saistošs apstrādātajam un pārzinim un kurā norāda:

  1. apstrādes raksturu un nolūku
  2. personas datu veidu kategorijas
  3. datu subjektu kategorijas
  4. pārziņa pienākumus un tiesības

 

 

Principi:

likumīgums, godprātība un pārredzamība

nolūka (mērķa) ierobežojumi

datu minimizēšana

precizitātes

glābšanas ierobežojums

integritāte un konfidencialitāte

 

 

 

Kļūdu labošana grāmatvedībā

Nekļūdās tikai tas, kas neko nedara. Grāmatvedības uzskaitē arī var tikt pielaistas kļūdas. Tas, kādā veidā veikt kļūdu labojumus grāmatvedības uzskaitē ir atkarīgs no tā, kādā periodā ir atklāta kļūda, cik liela tā ir un kāda ir kļūdas būtība.

 

Izplatītākās kļūdas:

Aritmētiskās kļūdas, kļūmes, izlaidumi 

 

Viegli atklāt gala radītāju nevienlīdzības gadījumā

 

Trūkstošās summas tiek pievienotas, liekas summas tiek vai nu izdzēstas (un tiek sastādīta grāmatvedības izziņa), vai tiek veikts reversais grāmatojums

Nav attaisnojošu dokumentu vai, gluži pretēji, dokuments ir, bet grāmatojums nav izdarīts

 

Šādas kļūdas tiek konstatētas inventarizācijas un saskaņošanas ar pircējiem un piegādātājiem laikā

Dokumenti tiek vai nu iegrāmatoti, vai nu tiek anulēti atkarībā no tā, vai gada atskaites ir nodotas vai nē

 

Būtiskā kļūda, kas radās un tika atklāta gada pārskata sagatavošanas laikā, tiek labota līdz gada pārskata parakstīšanas dienai.

Būtiskā kļūda, kas radās iepriekšējos pārskata periodos, tiek labota šādi:

  1. Ciktāl tas ir iespējams, tiek noteikta kļūdas ietekme uz iepriekšējo gadu finanšu pārskatu radītājiem un tās vispārēja ietekme (nepamatoti samazināta/paaugstināta peļņa, par augstu/par zemu novērtēti kreditori/debitori utt.)
  2. Atlikumus koriģē attiecībā uz aktīviem, pašu kapitālu, uzkrājumiem vai kreditoriem, kurus ietekmējusi kļūda bilances postenī pārskata gada sākumā.
  3. Ciktāl tas ir iespējams, koriģē citus salīdzināmus rādītājus.

Informācija gada pārskatā

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 775  48. punktu Sabiedrība sniedz informāciju par konstatētajām būtiskajām kļūdām, kas norādītas gada pārskata pielikumā, norādot šādu informāciju:

  1. Kļūdas būtība
  2. Summas, saistītās ar kļūdas labošanu iepriekšējās atskaitēs un ciktāl tas ir iespējams, tiek noteikta ietekme uz finanšu atskaitēm, peļņu vai zaudējumiem.
  3. Cita nepieciešama informācija.

 

Parādu norakstīšana no 2018. gada

Šaubīgo parādu norakstīšana no 2018. gada

Ar ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ietilpst norakstītu debitoru parādu summa, un to var veikt divos paņēmienos:

  1. Debitora parādam ir veikti uzkrājumi un 36 mēnešu laikā debitors nav samaksājis.
  2. Debitora parāds uzreiz tiek norakstīts izdevumos, bez uzkrājumu veikšanas.

Ar ienākuma nodokli apliekamajos ieņēmumos NEIEKĻAUJ debitoru parādus, kuru atgūšanai nodokļu maksātājs ir veicis visas attiecīgās darbības parādu atgūšanai un iekāsēšanai un ir ievērots „Uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma” 9. panta 3. daļas 1. punkta nosacījums un vēl viens punkts no citiem nosacījumiem, kas ir izklāstīti likuma „Par uzņēmuma ienākuma nodokli” 9. panta 3. daļā.

„Uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma”  9. panta 3. daļas 1. punkts:

  1. Списание долговdebitors ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents vai tās valsts rezidents, ar kuru Latvija noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā;
  2. debitors ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas likvidēta atbilstoši attiecīgas institūcijas lēmumam;
  3. ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību un komercsabiedrība — debitore — ir izslēgta no uzņēmumu reģistra vai atbilstoša reģistra citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai valstī, ar kuru Latvija noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā;
  4. ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora — fiziskās personas — un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību;
  5. debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, bet nav lielāka kā 20 euro;
  6. debitora parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ sakarā ar to, ka debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, ja iepriekš ir veikti pasākumi parāda atgūšanai, ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā debitora parāda summa nepārsniedz 0,2 procentus no nodokļa maksātāja pārskata gada neto apgrozījuma, bet nav lielāka kā 500 euro;
  7. parāda summa nav atgūta no debitora — fiziskās personas, kura nav ar uzņēmumu saistīta persona, dzēšot tam izsniegto aizdevumu un ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā dzēstā summa saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pantu netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli;
  8. parāda summa ir atzīta saskaņā ar kreditoru prasījumu reģistru, kad tiesa ir apstiprinājusi:
    1. debitora — juridiskās personas, personālsabiedrības vai individuālā komersanta — maksātnespējas procedūras pabeigšanu,
    2. debitora — fiziskās personas — bankrota procedūras pabeigšanu;
  9. parāda summa saskaņā ar tiesas nolēmumu atbilst parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktajam proporcionālam pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšanas vai samazinājuma apmēram;
  10. parāda summa nav atgūta no debitora, kura darbība ir apturēta, pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu, un tas ir izslēgts no komercreģistra;
  11. debitors — fiziskā persona — ir miris.

 

Līdz 31.12.2017.g. izveidotu debitoru parādu norakstīšana 

Nodokļu maksātājs, kurš 2017. gada 31. decembrī ir bijis uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt ar nodokli apliekamo taksācijas perioda bāzi uz to debitoru parādu summu, kuri veidojās līdz 31.12.2017.g. PIE NOSACĪJUMA, ka:

  1. Uzkrājums ir radīts līdz 31.12.2017.g. un tiek uzskaitīts atsevišķi no citiem uzkrājumiem.
  2. Debitoru parādi netiek ieskaitīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā un atbilst augstākminētajam „Uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma” 9. panta 3. daļas 1. punkts.
  3. Ar nodokli apliekamā bāze samazinās uz debitoru parādu summu, reizinātu ar 0.75 koeficientu.

PATENTU MAKSĀJUMS

Saimnieciskās darbības jomas profesijas, par kurām maksā patentmaksu vai samazināto patentmaksu, un patentmaksas apmērs





Nr. p. k.

Profesija vai saimnieciskā darbība

Patentmaksa vienam kalendāra mēnesim (euro)

Rīgas pašvaldības teritorijā

pārējās pašvaldību teritorijās

1. Ādas un tekstilizstrādājumu amatniecība, kā arī apģērbu un apavu izgatavošana un labošana

1.1.

tekstila, ādas un tām radniecīgu materiālu mākslas priekšmetu izgatavotājs (piemēram, šuvējs, drēbnieks, piegriezējs)

100

50

2. Pulksteņu un slēdzeņu labošana, kā arī citi sadzīves pakalpojumi

2.1.

precīzijas izstrādājumu izgatavotājs (piemēram, pulksteņmeistars)

100

50

2.2.

mūzikas instrumentu skaņotājs

100

50

2.3.

juvelieris

100

50

2.4.

slēdzeņu atslēdznieks

100

50

2.5.

kalējs

100

50

2.6.

kapu/akmens plākšņu izgatavotājs, akmeņkalis

100

50

2.7.

kurpnieks, apavu labotājs, apavu tīrītājs

100

50

3. Amatniecības izstrādājumu izgatavošana

3.1.

podnieks vai tam radniecīgas profesijas speciālists (piemēram, keramiķis)

100

50

3.2.

stikla izstrādājumu izgatavotājs un apdarinātājs

100

50

3.3.

apgleznotājs, gravētājs un kodinātājs

100

50

3.4.

koka, pinumu un tiem radniecīgu materiālu mākslas priekšmetu izgatavotājs (piemēram, mīksto un koka rotaļlietu izgatavotājs)

100

50

3.5.

mūzikas instrumentu izgatavotājs un labotājs

100

50

4. Floristika

4.1.

florists un floristikas speciālists

100

50

5. Fotografēšanas, videoieraksta un audioieraksta pakalpojumi

5.1.

fotogrāfs, mākslas fotogrāfs, kinooperators un audioieraksta operators

100

50

6. Skaistumkopšanas pakalpojumi

6.1.

frizieris un skaistumkopšanas speciālists (piemēram, frizieris, grimētājs, kosmetologs, kosmētiķis, nagu kopšanas speciālists, parūku meistars, pirtnieks, stilists, vizāžists, tetovētājs, dekoratīvās caurduršanas meistars)

100

50

7. Privātie mājsaimniecības pakalpojumi un mājas aprūpes pakalpojumi

7.1.

skursteņslauķis

100

50

7.2.

mājkalpotājs, apkopējs un palīgs mājas darbos (piemēram, logu mazgātājs, zāles pļaušanas un krūmu griešanas pakalpojumu sniedzējs)

100

50

7.3.

auklis, guvernants, aprūpētājs, skolēnu pavadonis, privātskolotājs

100

50

7.4.

fizioterapijas speciālists (piemēram, fizioterapeits masieris)

100

50

Желаете узнать подробности - звоните  ТЕЛ. 22-067-747

KONSULTĀCIJA FIZISKĀM PERSONĀM, KURAS VEIC SAIMNIECISKO DARBĪBU

 

 Fiziskas personas, kas veic saimniecisko darbību, ir Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāji. Saimnieciskā darbība likuma izpratnē ir sistemātiska darbība par atlīdzību, kas vērsta uz preču realizāciju, ražošanu, vai pakalpojumu sniegšanu.

Fiziskas personas darbība kvalificējas kā saimnieciskā, ja tā atbilst vienam no sekojošajiem kritērijiem:

  1. Darījumu regularitāte un sistemātiskums – trīs un vairāk darījumu gadā vai pieci un vairāk darījumi triju gadu laikā;
  2. Ienākumi no darījumiem pārsniedz 14229.00 eiro gadā, izņemot ienākumus no privātā īpašuma (personīgai lietošanai paredzētu mantu – mēbeļu, apģērba un citu) atsavināšanas;
  3. Darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošu mantu apjoms norāda uz sistemātisko darbību ar mērķi saņemt atlīdzību.

Ar nodokli apliekami ienākumi – tas ir starpība starp visiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības un izdevumiem, kas saistīti ar šo ienākumu saņemšanu. Par ienākumu ienākšanas momentu uzskatāms naudas līdzekļu saņemšanas fakts.

No 01.01.2018.g. Likumā par IIN ir ieviestas izmaiņas, kas ierobežo izmaksu atskaitīšanu ar 80% no ienākumiem, bet ir izņēmumi. Izmaksas, kas 100% apmērā tiek iekļautas deklarācijā nodokļu aprēķināšanai:

  • Darba alga un attiecīgas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (2018. gadā – 32.13% no darba algas), ka arī solidaritātes nodoklis;
  • Nekustāmā īpašuma nodoklis, ja dotais nekustamais īpašums piedalās saimnieciskajā darbībā;
  • Pamatlīdzekļu nolietojums (amortizācija) (Likums par INN, 115 pants);
  • Kompensācija nomniekiem nomas līguma laušanas gadījumā – dzīvojamo telpu nomas/īres darījumos.

80% ierobežojums uz izmaksu atskaitīšanu nepielieto 2 gadus no saimnieciskās darbības uzsākšanas momenta un tās pabeigšanas gadā.

20% neatzītu izmaksu ir nepieciešams uzskaitīt nākamos 3 gadus, tās var atskaitīt no nākamo periodu ienākumiem, arī ievērojot 80/20 proporciju.  

Labākai uzskatāmībai aplūkosim piemēru, kur divu fizisko personu ienākumi un izmaksas ir vienādas, atšķiras tikai izmaksu būtība:

 

 

1. persona

2. persona

Ienākumi no saimnieciskās darbības

5000

5000

Darba alga

Sociālais nodoklis

Amortizācija

Citas (pārējas) izmaksas

Izmaksas kopā

2500

803,25

696,75

900

4900

800

257,04

250

3592,96

4900

1. posms ienākumi – izmaksas  (atskaitīšana100%)

2500+803,25+696,75=4000,00

800+257,04+250=1307,04

2. posms ienākumi – izmaksas (atskaitīšana 80%)  

5000-4000=1000

1000*80% = 800

(tikai 800 eiro no pārējām izmaksām var uzskaitīt no 900 eiro)

5000-1307,04=3692,96

3692,96*80%=2954,37

(tikai 2954,37 eiro var uzskaitīt no pārējām izmaksās no 3592,96 eiro)

Izmaksas, kuras var uzskaitīt nākamajos 3 gados

900-800=100

3592,96-2954,37=638,59

Ar nodokli apliekama bāze

5000-4000-800=200

5000-1307,04-2954,37=738,59

Nodoklis (INN) pēc gada deklarācijas (20%)

Sociālais nodoklis

40

 

803,25

147,72

 

257,04

Sociālais nodoklis pašnodarbinātajam  

  • Faktiskie ienākumi (ieņēmumi mīnus izmaksas) ir vienādi ar 50 eiro – sociālais nodoklis netiek aprēķināts;
  • Faktiskie ienākumi – nesasniedz 430,00 – sociālais nodoklis pēc 5% likmes (1. līmeņa pensiju apdrošināšana) tiek apmaksāts no faktiskiem ienākumiem;
  • Faktiski ienākumi pārsniedz 430,00 – nodoklis tiek apmaksāts KA MINIMUMS no 430,00 pēc 32.13% likmes, bet no pārējās faktisko ienākumu summas – pēc 5% likmes.

Patenta maksa

Tas ir valsts noteiktais vienotais fiksētais maksājums, kas ietver sevī iedzīvotāja ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Patents dod tiesības uz sociālajām garantijām.

Nodokļu maksātājs var izvēlēties maksāt patentu, ja:

  1. Ienākumi no saimnieciskās darbības nepārsniedz 15000 eiro pirmstaksācijas periodā.
  2. Nodokļu maksātājs nenodarbina citas fiziskās personas (neizmanto algotu darbaspēku)
  3. Strādā noteiktajā profesijā: floristika, amatniecība, friziera pakalpojumi, aukles, fotogrāfs un citi. Profesiju saraksts ir atrodams MK noteikumu Nr. 1531 pielikumā Nr.1.

Iesniegumu par reģistrāciju ir nepieciešams iesniegt ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā līdz vēlamajam patenta pielietošanas datumam.

Patenta maksas maksātāji veic uzskaiti tikai ienākumiem (brīvā formā). Nav nepieciešams iesniegt gada ienākumu deklarāciju. Ienākumiem no saimnieciskās darbības nav iespējams piemērot neapliekamu minimumu, nodokļu atvieglojumus un attaisnotos izdevumus.

Patenta maksas maksātājs nevar vienlaicīgi būt komersants un veikt saimniecisko darbību tajā pašā jomā, kur strādā pēc patenta.

http://www.zoofirma.ru/